| markuss, pirmā klase, atnāk pie sarmītes ar burtnīcu, nesaprot, kas jāraksta. - raksti, uz zara sēž zīlīte. zīlīte! raksti zīlīte. bērns aiziet, pēc brīža atkal atnāk. - raksti, zīlīte! bērns saka, ka pildspalva neraksta. - muļķa bērns! dod man to burtnīcu es ierakstīšu, markuss negrib rakstīt mājasdarbus un mātes prasībām nepakļaujas. bērns tur kaut ko. - nu tad paņem kārtis un ej pie kaimiņiem spēlēt cūkas! - sarmīte kliedz. - ak, dievs - saka bērns. nejauc dievu ar cūkām! - kliedz sarmīte. |