gribējās man kādu grāmatiņu palasīt, gāju es uz veici, jāni rozi vai, ceļā cita bode, lētās humpalas, kurās tā kā nohipnotizēts nez kāpēc devos iekšā es, taisni dāmu nodaļā, izvēlējos baltu, smirdošu pēc vācu kundzes, mežģīņainu kombineju, nopirku un grāmatiņu nedabūjis, nesaprotu kādā mārrutkā, atlidoju mājās, iemetos pa durvīm, noplēsu no sevis drēbes, uzmocīju kombineju mugurā un kājas pašas, tā kā pasakā, sāka trakulīgu deju. pēkšņi te no vienas sienas, pēkšņi te no otras, reljefas un bareljefas sejas izspiedās, un no trešās, un no ceturtās, tādas melnām acīm, briesmīgām, no kurām lāzeri uz visām pusēm, tagad dejoju un izvairos no stariem nāvējošajiem, mežģos, lokos tā kā aizlauzts zieds, bet gribējās man tikai grāmatiņu palasīt.