1928.g.
vienaģimene aizmuka uz Altaja kalniem,
baidījās no represijām un terora.
Septiņdesmitajos gados viņus atrada,
rādīja pa TV, rakstīja avīzēs ar daudziem turpinājumiem.
Bet, nonākot kontaktā ar cilvēkiem no Maskavas,
viņi ļoti ātri viens pēc otra nomira.
Toreiz uzskatīja,
ka Altaja kalnos
ir ļoti tīra vide,
bet parastiem cilvēkiem
ir milzīgs daudzums dažādu mikrobu.
Ja vācu sievietes kopš dzimšanas
ir augušas absolūtā tīrībā,
tad gatavojot ēdienu no bioloģiski audzētiem dārzeņiem,
pastāv reālas briesmas,
ka var gadīties kontakts ar mikroskopiskām
ekskrementu daļiņām.

(c) TVNET