kas ar mani notika, nezinu, bet ne no šā, ne no tā iegāju draugos fermā, visu tur uzraku un apstādīju ar japāņu ķiršiem. rakdams pat atradu kaut kādu dārgumu lādi, kuras atslēga bija pie zandas štrausas. dabūju rakstīt vēstuli, lai atnāk un uzklikšķina uz tās lādes un tad es dabonu to atslēgu. atnāca un izdarīja, atrakstīja man - vari tagad iet pēc miljona. nekāda miljona tur nebija, tikai desmit konfektes. bankā man arī kaut kāds 1000 latu kredīts, bet uztvēru to mierīgi. toreiz tieši aizgāju no fermas, jo tur parādījās tā banka un man tas tā riebās, jo man vēl tolaik regulāri zvanīja no kredītrformas par nenomaksātu overdraftu. bet tagad nu un. spēļu banka. tas jau nenozīmē, ka man patīk bankas. principā viņi izdarījuši tā, ka cilvēki bez viņiem nevar, piespiež cilvēkus glabāt savu naudu pie viņiem un tad par to atņem viņiem daļu nost. un tad saliek sev lielas algas un dzīvo zili zaļi. viņi atņem arī nabadzīgiem cilvēkiem. daudz nabadzīgiem cilvēkiem un tad paši dzīvo bagāti. man mamma pārskaita naudu uz konta - 10 latus, lai varu zupai speķi nopirkt, bet man bankā par izņemšanu atņem divus latus nost un man paliek no desmit astoņi. par to, ka viņi man atdod manu naudu. augļošana ir reāli pretīga. bet draugos ieeju, skatos man jau ziņa pienākusi - sanita rozenberga paretināja tavus laukus.