tas ko esmu redzējis no roberta altmana - 3 sievietes, thieves like us, un tagad nesen, ceturtdienas naktī arī mccabe & mrs. miller, krieviski tulkota kā bordel. filmiņa ar zvaigznēm - galvenās lomās vorens bītijs un džūlija kristija, mūzika leonards koens - tā arī bija par to kā bītijs un kristija uzceļ kaut kādā mežu malu maliņā mauku māju, kur kristija ir galvenā mauka, kura ik pa brīdim uzkurīdama pārvalda pārējās mauciņas, un tajā ciematiņā dzīvo gandrīz tikai kaut kādi vecie lauku veči un tad tās maukas, kuras viņus apkalpo. viņiem pa vidu ir tikai divas ģimenes - kaut kādi divi tumšādaini sludinātāji, kuri pārskrien kadram tikai pāris reizes, un vēl viena ģimenīte, kur sieva ir altmana favorīte šellija divāla, bet tajā notiek nelaime, vīru kautiņā nosit un kad viņu glabā, pie kappa baznīcas korāļus dzied mauku koris. tik mīļi tas viss. šellija divāla pēc tam arī sāk aiziet maukās un ir laimīga ar to. tur vēl ir visādi notikumi, nošauj vienu šausmīgi foršu džeku uz tilta, maukas dzēš degošu baznīcu un tā tālāk, bet beigas visas ir sniegā, jo visu laiku putina un plosās stihija. vispār ar to altmanu ir tā, ka visas filmas, cik esmu redzējis, ir tādas stihiju pārņemtas, pat ja nekas ārēji neplosās, un tas ir tas skaistākais. ja neplosās sniegs, tumsa, vējš, tad kaut kas cilvēkos, un ne jau tā, ka cilvēki raustītos un kratītos, bet kaut kur savā būtībā. tāda traka psihodēlija, kas no centra visu laiku izplešas un izplešas uz visām pusēm, īsti piemērota naktīm, kad attopies tusiņa beigās piedzēris un sapīpējies, visi jau guļ, bet tu sēdi tumsā un tauru skaņās kad viļņojas gaiss. iesaku.