ugunsgrēkā beidzot vismaz sākas kaut kāds gandarījums un absurda komēdijas iezīmes, jo nu ir atkal izšķirošajā brīdī ieradies leons nummur divi un nākamajā sērijā jau rādīja kittijas mīcīšanu ar tekstu tipa - kur ir dočurka? ja es būtu scenārists, es savērptu tā, kā apmēram vailda pasakā par kenterberijas pils rēgu, kad sīkie savilka tos diegus pa gaiteņiem, respektīvi, ka leons visiem vietējiem izstāsta, kas par lietu, tie tur savu sazvērestību, klusē kā zivis un piespēlē, bet kittija tik pieaug iekšējā paranojā, baidās no čukstiem un šķībiem skatieniem un neko nevar saprast, kamēr beigās izšķirošajā brīdī labie spēki saorganizējas un savelkas ap to kittiju draudīgā lokā un tad lec no visiem aizkariem ārā kurš ar gaļas cirvīti, kurš ar veļas veltnīti un tad iestājas tāda pompeju pēdējā diena, ka beidzot arī visām pārstresinātajām latvijas pensionārēm (un man tai skaitā) noiet un iestājas fiziska, mentāla un garīga katarse.