ciema bibliotēkā no centra man pienācis tomasa manna burvju kalns. tad nu beidzot pa ilgiem laikiem ķeršos klāt kādai grāmatai arī latviešu valodā. man ar burvju kalnu veci rēķini. tālajos astoņdesmitajos, kad biju vēl vidusskolnieks, ņēmu to slampes bibliotēkā vairākas reizes, bet nevienā no tām tā arī neizdevās to līdz galam pievārēt, vienmēr palika puslasīta. tomēr manā apziņā tā joprojām ir viena no visdīvainākajām grāmatām, ar kādu nācies sastapties. cik atceros, tā vilka mani iekšā pilnīgi apdullinošā ceļojumā, taču kaut kur pusceļā šis ceļojums mani vienmēr tā apdullināja, ka saprašana atslēdzās un tā arī līdz galam netiku. tā arī paliku karājoties kaut kādā dzeltenā pusnomoda miglā. un biju jau arī vēl pusaudzis. tagad daudzmaz pieaugušā vecumā esmu apņēmības pilns šo ceļojumu veikt.