bet ja par lapsu, tad tai gleznai ir viens trūkums. viņai nav uzrakstīts virsū vārds lapsa. bet gleznas apakšējā tumšākā stūrī neuzkrītoši ir uzrakstīts mans uzvārds (kas patiesībā kaut kādā ziņā ir arī mans vārds). ikonogrāfijā ir tāds likums, ka ikona nav ikona, ja uz tās nav uzrakstīts, kas tas ir - jēzus, marija vai šāds vai tāds svētais. jo vārds un tas ko tas nosauc ortodoksijā ir viens, tāpēc ja uz ikonas nav vārda, tad tā nav īsta ikona un uz tās nav arī tā, ko tas vārds nosauc, tas ir bilde it kā ir, bet nav veseluma. esmu tātad pieļāvis kļūdu - man uz gleznas nav lapsas veseluma. vai arī tur nemaz nav uzgleznota lapsa, bet es pats sarkanas lapsas izskatā, jo vārds tur tomēr ir - mans vārds. un tā nu es tagad esmu apjukumā un nezinu ko darīt - dzēst savējo nost un rakstīt lapsas vārdu vai tomēr atstāt kā ir? vai atstāt savējo un pierakstīt klāt vēl arī to lapsas vārdu? bet tas būtu šizofrēniski, kad nams uz namu brūk, un tas neder, kaut kas manī pretojas. - tādas lūk pārdomas. laikam jau atstāšu kā ir, ka nesabojāju, bet nu, bet nu, bet nu. nākamreiz jābūt gudrākam. tagad nāksies samierināties ar to, ka tas ir mans pašportrets lapsas vai, kā teica kāda draudzene, grūsnas vāveres izskatā.