visu sēriju ņirgājos, kādas tur kurai acis, kādi tur kuram izteicieni, kamēr vienā mirklī viktorija rufo izrādījās piespiedusi pie krūts mariju pamesto, pārgrieza uz augšu tās savas acis un čukstēja - meitiņ! - un man pēkšņi kā apskaidrības zibsnis - IR! - uz īsiņu, pavisam īsiņu momentiņu, kaut kādu sekundes simtdaļu, it kā kāda uz āru neizspiedusies asara kas nekad un nemūžam tā arī neizspiedīsies, vienkārši uz sekundes simtdaļu kaut kur dziļumos iedegās un tad tikpat pēkšņi apdzisa, bet galvā vārdi no moriseja - happy lovers at last united.