| tas ko es gribu teikt, ir tas, ka man riebjas vārds gejs. kas vispār tas tāds ir? teiksiet, šis vārds apzīmē homoseksuāli orientēts cilvēks. muļķības. vai puspatiesība. jo kad saka homoseksuāls, tas ir īpašības vārds, kas apzīmē kāda cilvēka konkrētu īpašību blakus visdažādākajām citām īpašībām, kas dažādus homoseksuālus cilvēkus atšķir vienu no otra kā diena pret nakti, bet vārds gejs jau ir lietvārds, varētu pat teikt brends, uz vienas konkrētas pārspīlētas īpašības pamata dažādu breinstormu rezultātā saklonēts. un tas sevī ietver konkrētas pazīmes - raksturu, uzvedību, modi, noteiktas vērtības, visu to geju diskusiju primitīvo argumentāciju un tuftoloģiju. un tā tālāk. izgudrojuši pat kaut ko tik mistisku kā geju kultūra. wtf ir geju kultūra? ne jau nu kāds fassbinders vai almodovars, nē. labākajā gadījumā tas ir konkrēts kičs, sliktākajā - apšaubāmas kvalitātes propagandas filmas. un tad šis geju brends tiek piedāvāts - ready to wear. un muļķākie no homoseksuālajiem cilvēkiem, kuriem identitātes problēmas (un identitātes problēmas ir mūslaiku lielākā sērga) ņem šo geju brendu, piesprauž pie atloka kā kādu nozīmīti, un vualā - viņiem ir beidzot fundaments uz kura balstīties. kas patiesībā ir totāla aprobežotība, jo seksualitāte pati par sevi nav kvalitāte un uz tās pamata nedrīkst un nevar šķirot cilvēkus. bet tie, kas ir ap homoseksuālajiem, izmanto šo brendu, lai manipulētu sabiedrību - dažādās - ekonomiskās, politiskās, reliģiskā, galu galā karjeras interesēs, par ko arī ir gobas filma, par manipulāciju ar marasmātiskām masām. bet realitātei ar šo geju fantomasu maz sakara. ja paņemtu simts homoseksuālus cilvēkus un noliktu viņus strīpā, kāds pārsteigums būtu - cik dažādi viņi būtu un cik ļoti neatbilstu šim sabreimstormotajam geju brendam. bet tas jau vairs nav interesanti, jo šie dažādie homoseksuālie neiekļaujas ne vienas, ne otras puses sabūvētajās sistēmās, tāpēc mēs tos neņemam vērā. to nevar ne pārdot, ne apspļaudīt. tas ir pārāk normāli, tas neder. ja divi džeki vienkārši dzīvo, neslēpjas, bet arī neplātās un gājienos nestaigā, nevalkā puķainas blūzes un rozā zaķu kostīmus, tad tie nav ĪSTIE geji, viņi neskaitās. viņi dzīvo burbulī, kā sants man berlīnē zobus griezdams teica. tas, ka mēs ar armīnu tur filmā mierīgi sēžam un runājam par šo tēmu nav ĪSTA iznākšana no skapja, jo kas tad tā par iznākšanu, ja cilvēks nekad nekādā skapī nav bijis. lai iznāktu no skapja vispirms gadu gadiem jāslēpjas, jāblefo un mazohistiski jāmokās, tad ar lielu blīkšķi jāparādās dzeltenajā presē ar uz krūtīm pārplēstu kreklu, zem kura uzkrāsots vārds gejs, un tad - o jā - tas ir īstais varonis un no skapja iznākušais. tā kā es pilnīgi noteikti neesmu nekāds gejs. es esmu tas, kas es esmu. viens konkrēts veselums.
patiesībā, cik neinteresanti. kuru interesē kaut kas tāds, kas dabiski ir. patiesībā, jau tā geju komūnas bļaušana par iznākšanu no skapja lielākajā gadījumā ir tikai slimīga interese par kādu popkultūras seju privāto dzīvi. a tas un tas ir vai nav? kāpēc viņš neatzīstas? un tālāk jau klačas. |
esot tā, kas esmu un to nedza afišējot, nedz slēpjot