zemestrīču sakarā atcerējos, ka sarmītes mutere kurinājusi kamīnu, iebāzusi kamīnā galvu un tad šļākusi uz pagalēm degmaisījumu. rezultātā atskanējis varens būkšķis, skurstenis vairs lāga nevelk, bet sarmītes dēls vairs negrib nākt mājās, jo māte nedod naudu, staigā saģērbusies kā brīnumputns, bet vecmāmiņa vispār parādījusies durvīs ar seju melnu kā morim, smirdoša pēc deguma un matiem gaisā tā sakusušiem, ka ne ar mazgāšnu ne ķemēšanu nevar slīpi vairs dabūt.