Tu vari skatīties vienu, divus pavasarus kā zāle dīgst. Bet pēc tam ieraudzīt starp desmit tūkstošiem, miljoniem zāles stiebru vienu, kas dīgtu savādāk pēc diviem pavasariem vairs nav iespējams. Pat kokusi un sniegpulksteņi vairs neiepriecina tik ļoti. Bet laikam jau tieši tāpat ir pilsētā, dzīvo vienu gadu, otru. Tās pašas sejas, tie paši cilvēki, skrienoša un plūstoša masa, kurā atrast ko tādu, kas piesietu sirdi... neiespējami? Varbūt.

Es arī gribu tuvu. Vismaz justies blakus. Līdzās.

(Reply to this) (Thread)

Fuc* Tu mani saprati.
Jā, tieši tā.


Es arī,ļoti,ļoti. ĻOTI!

(Reply to this) (Parent)