÷

30.5.17 07:48 - membā dat?

Diez, kā būtu, ja visi mūzikas ieraksti dzēstos pēc, teiksim, 7 gadiem? "Orveliski" jau it kā, bet, kamōn, cik var raut pagātnes atvaros ar mūziku ne vien no pēdējām dekādēm, bet pat no laika, kad vēl nebiju izaudzējis ausis?
Ja nu kāda dziesma ir reāli sakarīga – droši, blieziet augšā "kaverus" kā tautasdziesmām un vēdām! Pado tālāk! Uzdzied no jauna! Citādi it kā jādzīvo tagad, bet saundtreks no sen pārrediģētas saulainās nepieejamības. Un nebija ne tuvu tik kruta, kā grib likties.

P. S.
Vai, pārrakstot mūziku, 2+2 var kļūt par 5?
Bet konteksts taču tik un tā nerimtīgi tiek pārrakstīts.
Varbūt tieši jēgu maiņa tā izceļ konservēto atmiņu aromātu.

• 3
• Saki

14.5.14 12:06 - sīka piezīme uz lapas malas

Vienalga, vai mēs šo terminu interpretētu Aristoteliski, Orveliski vai Haxlixki, lielā, pandēmiskā sērga ir PRETRUNA.
a=a
brīvība =/= verdzība
un vispār - katras sarunas mērķim [pēc loģikas] jābūt pozitīvam (p.s., loģiski pozitīvam, t.i., radošam, jaunatklājošam, secinošam, pamācošam - nevis, piemēram, aizspriedumus apstiprinošam) (negatīvie formulējumi ir pirmais solis - problēmas apraksts; tālāk jau vairs nevar būt nekāds "pret", jo pasaule ir pozitīva vieta - aizliegums ir tikai slima prāta halucinācija, ka lietas iespējams iztēloties prom; risinājumi vienmēr ir pozitīvi un brīvi - nepretrunīgi).

P. S.
Prāts laikam ir visvairāk pazemotā vērtība cilvēces vēsturē. Pārējās problēmas lielajā vairumā gadījumu izriet tieši no šīs bēdas.

• Saki