11:37 - remix
Nē, nu, Rainis reāls čalis.
VIENS ATOMS
Tu esi viens no mūžības,
Un viens tu paliksi līdz galam.
Tālas noskaņas
Tu esi viens no mūžības,
Un viens tu paliksi līdz galam,
Līdz tavas dzīves atliekas
Tiks ļautas pirmatnības salam.
No viņa reiz tu iznāci,
Caur siltu dvašu dzīvi guvi, -
Tad, atdalīts par vienbūtni,
Tu juti svešus tos, kas tuvi.
Vairs līdzīgs neesi nekam,
Pats slēgta pasaule par sevi, -
Kā nedalāmam atomam
Tu sevim īpatnību devi.
Ik atoms saules sevī tver
Un nezūdošu spēku klēpi, -
Tavs gars kā sauļu smagums sver,
Vēl tas nau viss, ko sevī slēpi.
Bez mēra tava dzīve top,
-Pats laiku raugs pār malu briestot -
Vairs robežas tā nesastop,
Kur slāptu spēkam vielā dziestot:
Līdz bezgalībai garu pleš,
Kā tvaiku tēvi dzīve klaidā,
Bez gala pretspēks tevi dveš
Tās vienbūtības cietumspaidā.
Vai laikos sevi izdzīvo
Tad pasaules un sevis sātā
Vai beigās atkal atriņķo
Kā paēdusi čūska krātā?
No sevis prom lai neietu?
Vairs nedzīvotu āra dzīvi?
Ne uzņemtu, ne izlaistu
Vairs radību un domu blīvi?
Nē, tev nau agri vārti ciet;
Tik nepieciešamo tu baudi,
Lai koka riņķos sula riet,
Lai dzīves audumam top audi.
Iz sevis celtu miljonus,
Lūgts, nelūgts klusmē dzīvi radi,
Ar lielo plūsmu vienkopus
Iz sliedēm rauto dzīvi vadi.
Aizvien tu nāc, kad sevis kliedz;
Tad nekliedz vairs - tu devis visu:
Dun tukšums, acis cieti miedz
Priekš tevis kaktā kūlis cisu.
Tik savu darbu briedumā
Tu dzīvs, kaut samalies kā dzirnis,
Tu atkal viens kā sākumā,
Tu izsūkts vecais sēklas zirnis.
remix
Da un vispār.