20:45 - Biš palasīs šito, Latvijas Republikas Satversme, 1. nodaļa
1. nodaļa
Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
1. "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika."
a) "Neatkarīga" - nezinu, vai šis termins definēts kādā citā dokumentā, kas uzkārts kaut kur Saeimas ģērbtuvēs vai kafetērijā, bet pēc parastā lietojuma jāsecina, ka "Latvijas" nav. Nav tādas "neatkarīgas" Latvijas. Latvijas Republika ir pakļauta, visacīmredzamākajās formās, Eiropas Savienībai un tās noteikumiem, Apvienoto Nāciju noteikumiem, kā arī NATO un kam tikai vēl ne - nemaz nerunājot par tās praktiskajiem saimniekiem, baņķieriem un ar tiem saistītajiem oligarhiem, kuri formē šīs "neatkarīgās" "republikas" "domāšanu".
b) "demokrātiska" - ko nozīmē šis termins, mēs nekad vairs īsti nezināsim: tas ir ar pirkstu taisīts, izdrāzts un izbāzts - lai jau stāv "neesošo lietu muzejā", cilvēkiem patiks. Pēc populārākajām definīcijām tas ir kaut kas savdabīgi paradoksāls - "vara pieder tautai" (skat. 2. punktu). Tāds formulējums ir tikpat absurds kā "Padomju Savienība pieder proletariātam", ha, ha, haah..sūda būšana... Mēs dzīvojam laikmetā, kad cilvēki apzinās savu individuālo spriestspēju. Par kaut kādu "tautu" kā lopu baru, kuram nav ne laika, ne spēju domāt un kurš vadāms kā viens liels, nobažījies un bailīgs ganāmpulks varētu atļauties runāt tikai pilnīgi mizantropi vai psihopāti (kas, protams, ir populārākais psiholoģiskais politiķa portrets). Vara vienmēr pieder indivīdiem - vai indivīdu radītām idejām. Pūlis ir idiots. Ja runā par tautu kā vienību, tā nav aplūkojama nekādās racionālās, spriestspējīgās kategorijās - tauta ir tas, ko mēs domājam, kad nedomājam. Un teikt, ka "vara pieder tautai", ir melot vai maldināt. Aktīvais elements attiecībās ar baru jeb tautu ir indivīds - un tie indivīdi, kuri aktīvi spriež, pēc definīcijas nav un nevar būt "tauta", jo tiem piemīt atsevišķa identitāte, atsevišķs atskaites punkts, no kura attiecīgi izriet perspektīva, sapratne, prasme un, galu galā, vara. Un, faktiski, vara pieder tiem, kas "pasūta mūziku", t.i., tiem, kuri maksā. Un kas maksā Latvijas Republikai? Pasaules Banka, Eiropas Centrālā Banka, Starptautiskais Valūtu fonds, kā arī privātas bankas, kuras pērk valsts parādzīmes, pretī prasot noteiktas "attīstības stratēģijas" jeb pumpējošas gurnu kustības "ekonomikas" jeb banku sektora attīstībai (nu, vēl varam atcerēties nesenās Parex un Latvijas Krājbankas izklaides par "demokrātiskajiem" līdzekļiem - arī tur "demokrātijai" bija jānoliek zagļi pie sienas un jānošauj (or smth.), bet ne jau "tauta" pasūta mūziku, un ne jau bankām kāds te kaut ko grib vai, rezultātā, var pavēlēt).
c) "republika" - tipa pilsoņu ieceltas augstākās varas iekārtas. Es nevienu neesmu iecēlis. Nepazīstu nevienu, kurš kādu tur būtu iecēlis. Visa vara, kuru "es esot iecēlis" ir uzurpēta, amorāla un, dabiskajā nozīmē, pretlikumīga jeb noziedzīga. Un, ja par republiku var saukt jebkuru organizāciju, kuras šefus iecēluši to brīvprātīgi padotie, tad visas varas ir bijušas republikas - visiem vēstures tirāniem ir bijuši kaut vai divi atbalstītāji, ieceļošie pilsoņi, kuri veido to daudzskaitli, uz kura pamata attiecīgo apspiešanas sistēmu var saukt par "republiku".
2. "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai."
Absurds teikums. x (ģenitīvā) suverēnā vara pieder y (datīvā). Pēc vienas vārdnīcas: "Suverēns: 1. Tāds, kam pieder augstākā vara. 2. Neatkarīgs." Tātad - Latvijai (pērkams psihopātu klubiņš starp milzīgajām bankām un tautu) pieder augstākā vara. Turklāt šī vara esot "suverēna" jeb "neatkarīga" - tas, kā jau minēts, ir absurds un fikcija, lai neteiktu meli un krāpšana. Un tagad pamēģinam paskatīties uz šo teikumu - "Pērkamā psihopātu kluba Latvija neatkarīgā, augstākā vara, pieder šim klubiņam piederošajam spriestnespējīgo vergu baram." Un mana absolūtā vara pār zupas katlu pieder burkāniem. Ar absurdu nav vērts pat strīdēties - tas vienkārši nav ņemams vērā.
3. "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale."
OK, neesmu vēsturnieks un ģeogrāfs šito atkost līdz jautājumam par to, vai, piemēram, slavenā Abrene tur skaitās Latvijas teritorija vai nē - un tas nav būtiski. Drīzāk interesanti, ka Latvijas valsts, kā rādās, okupējusi četras nosacīti autonomas teritorijas. Turklāt interesanti, ka teritorija ir piesaistīta nevis, piemēram, tai pašai "tautai", bet gan kaut kādiem pusizbijušiem varas apgabaliem - līdzīgi kā Ameriku valstis varētu definēt savas teritorijas pēc indiāņiem atņemto valstu robežām. Bet, ok, tā tāda tehniska sīkumainība - okupantiem "ir tiesības" izpildīties.
4. "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru."
a) "Valsts valoda Latvijas Republikā" - valsts ir kaut kas atsevišķs no tās "republikas"? Vai Latvijas Republika iekļauj valsti? Valsts ir Latvijas Republikas sastāvdaļa? Lai vai kā - pie kājas. Ja es esmu latvietis un mana valoda ir "Valsts valoda Latvijas Republikā", tad pēc manas valodas visi valsts darbinieki var saukt sevi par maukām, varmākām un zagļiem. Lūdzu, jums - latviešu valoda. Kā tie psihopāti sauc sevi savā valodā nebūtu svarīgi. Bet paradokss ir tāds, ka valsts izgudro pati savu valodu un sauc sevi par "demokrātisku republiku", runā par kaut kādu "suverēnu varu", kura piederot "Latvijas tautai" (tātad Latvijai pieder tauta? stāvokli, kad cilvēks pieder cilvēkam, ja nemaldos, sauc par "verdzību" - latviešu valodā). Tā nav latviešu valoda. Tā ir varmāku valoda - un es, ja reiz es esmu šis "latvietis", uzstāju, ka šis 4. punkts ir pārkāpts jau pirmajos pāris punktos.
b) Ziniet, kas vēl ir sarkans ar baltu svītru? Borščs ar krējumu. Un savu boršču es nevienam nedošu.