11:34 - Gribēšana un ciešana
Nevajag gribēt brīnumus. Brīnumu tādā nozīmē nav. Ir brīnumiņi, bet tie pastāv ārpus sistēmām - tāpēc tie ir tik neparasti. Taču darboties iespējams tikai kontroles robežās. Ergo cerība uz brīnumu ir bezatbildība un neiespējamā gaidīšana, kas liek atskārst, ka jādarbojas cieši likumsakarīgā seku pasaulē, pārtiekot no nepiederošiem brīnumiņiem. A ja tos grib piesavināt, tad tiek lauztas eksistences šķautnes, cenšoties tās satuvināt saliecot, kas pazīstams ar nosaukumu "ciešanas". Pieticība beigu beigās ir ļoti ne-reliģisks tikums.
20:42 - check, check
Fluīdās patības ūdenskritums,
paša fluīdu ritums, rituma citums,
un rituma bangās zūdošais patības šķitums;
nevainības alkas pēc nemainības,
netaisnība un taisnība - nelaimīgas,
plūduma miers virs plūstošas patības nekārtības;
deg meži - tā izdzīvo mūžameži,
brūk tilti - un pretmeti paliek atdalīti,
rūk sāpes - nāk vietā jaunas ciešanu slāpes.
Virpulis straumē nenogrimst,
mirst dzīvais un neesošais dzimst,
pieņemas, pieaug un cīnās, uzvar, zaudē un ļimst.