14:52
Jo mazāk pašsaprotams, jo vērtīgāks.
Trauslais, smalkais, godīgi bīstamais.
Dzīves kā sapņi bez jautājumiem un atbildēm, vien ar mulsumu un cerībām.
Piecelties, pacelt trīcošu roku un pateikt: es nesaprotu.
16:04 - Death
Pieciet un mīli vēl vairāk, jo pieciet, jo mīli.
Un līgums, kas ir mīlestība, kļūst aizvien vairāk no svara, līdz iesaistītie vienādojas, lai jācieš un jāpiecieš mazāk.
Klausos Death un patīk. Sen klausījos, nepatika. Mazliet pamīlēt, paticēt, paciest, aptikt, patikt. Jo, nu, tad nahuj mēs vispār šeit esam?
Memory's all that's left behind
As I lay and wait to die
Little do they know
That I hear their choice of life
End it now, it is the only way
Too cruel, that is what they say
Release me from this lonely world
There is no hope
Why don't you
Pull the plug
Let me pass away
Pull the plug
Don't want to live this way
Once I had full control of my life
I now behold a machine decides my fate
End it now, it's all to late
What has now been days, it seems like years
To stay like this is what I fear
Life ends so fast, so take your chance
And make it last
End it now, it is the only way
Too cruel, that is what they say
Release me from this lonely world
There is no hope
Why don't you
Pull the plug
Let me pass away
Pull the plug
Don't want to live this way P. S.
Es zinu, kā plīst. Tu zini, kā plīst. Mēs zinām, kā plīst. No mīlestības līdz naidam ir viens solis. Jo mīlestība nav emocija.
17:04 - dzīvība
Nav vērts mirt. Kamēr ir izvēle. Kad izvēles nav, tu jau esi miris.
Visa izvēle ir fiktīva kā izvēle, bet patiesa kā gribēšana.
Es gribu dzīvot.
17:33
Īsnībā jau ar visko tā ir, ka, jo ilgāk neēd, jo vieglāk noticēt, ka ēst nemaz nevajag.
21:44
Tu vari saprast tikai tik , cim tu redzi, bet tu redzi tikai tik daudz. Lieta kļūst saprqsta un saprastais top lieta. Aiz saprastā redzamais, aiz redzamā neredzamais, bet neredzamajā īstais. Slīpēta nomena fenomenāli spīdošās šķautnes, tumsa kā vāks, un zvaigznes. Prieka asaras norit pār neredzošajiem tumsas vaigiem, un vaigi pēkšņi var just. No skaistuma aizgrābjas sirds un izlec pa debesmalas usarkano muti, debesis apaugļo saule, vīrišķais debesu saule. Dirsā, cik gaiši! Bet ir, kur vēl neiespīd. Un tu, redzēdqms visu, noglabā pēcpusē tumsu un nepazīti. URiebums aprij no iekšpuses, nelabums, nicinājums, pārākums, skqhdība, bailes. Viss pazūd kā zemē iekritis, kur? Planētas nojūk n o orbītām un saule vairs nespīd nevienam.
Atveras acis, aizveras. Brīnās. Mulst. Kaunās. Nesaprot, saprot. Nesaprot. Saprot. Kā lodalva savelkas asaras, smagas metāla lāses nodārd pār marmora plāksnēm, iekaucas sirēna krūtīs un suņi. Un vilki - šai pilsētā slēphšies vilki! Pilnmēness līķbālā gaisma atgādina uz akmens mirušām krūtīm par dienu. Citu, labāku dienu. Akli, nesadedzami.
22:13 - āda
Ne jau no rokām slīd - no sirds
Ērkšķi kā neveikli pirkstiņi mēģina apturēt.
Vējš acīs par tālumu pūš, kaltē un sakairina.
Kaltētas rožlapas, izbāzti embriji, rādāmkociņu siltums, nāve.
Diorāma. Perspektīva. Iekšējie aplausi. Siltums, tad vienaldzība.
Fons.
22:33
Smirdīgas pusdienas,
rajona meitenēm neglītas krūtis
Pelmeņi zeļ, zeļonije, bļaķ, peļmeņi.
Kā šņabis cērt rīklē dusmas
Un dzīvība uzverd kā reibums,
Saķer un lauž uz apli, uz apli...
Sakod acis, aizspied zobus,
rokas paņem pār pleciem
UN SIT TĀ KĀ KARĀ SIT ZVANU!
Pa zobiem.
Vvvārdi nosēžas mutē pēc avārijas
Cerības sāļi iegriežas mēlē kā izsisti zobi
Nav noticis vispār nekas
Zem loga kā saģērbtas vistas nenosmērēties nomokās degoši pazemes tanki,
Izmesti saulē.
Tu kārtīgi aiztaisi logu.
23:20
Kā piesalis cinkots spainis tavs kailsals atbalso nenoformētas gaidas
Kroplīgas sniegpārsliņas saguļas smagās kupenās un tur arī paliek
Kur pa ziemu ir sliekas?
Cik dziļi var iegrauzties ledus?
Kas ir tie vārdi, kas savieno bezdibenīgās malas?
Noslēgtā lokā debesīm atvērtais spainis tur ledu sakļautās plaukstās
Lūgšanā sastindzis ūdens cer pavasari.