÷
18. Janvāris 2013
01:13 - Pēc Full Metal Jacket noskatīšanās
Es varētu būt balts,Jo tas ir iespējams,
Bet kaut kam varbūt jābūt līdzsvarā
Ik jaunai dienai sākums, it kā gals,
Prom ejot, nesauc tevi atpakaļ.
Apskaidrības nav, bet skaidrs, nekas neplūst,
kāpēc nemiers - tas ir beigu sākums taču
Kaut kas tevī mirst, tu saproti, kas notiek,
Nākas pārtulkot, jo brīvi nāvi just
vien vēlāk sveiksi tu - es aizeju,
bet nenovēlu, draugs, vēl nezini, kas būs.
Es varētu būt balts,
Jo tas ir iespējams,
Bet kaut kam diez vai jābūt līdzsvarā
Ik jaunai dienai sākums, it kā gals,
Prom ejot, nesauc tevi atpakaļ.
Brīvdienas ir prieks, bet pasaule tik dvašo,
Nedaudz paraudies pēc savām četrām sievām,
izvem, nobīsties, kas sarkanāks par vistu
Maizes rieciens biezs? Vien paša krāns.
Bet sabrūk nojausma, kas esi, sūda pēc?
Un ko tu vispār arī šeit pie vīna vien lien?
Es varētu būt balts,
Jo tas ir iespējams,
Bet kaut kam nav vairs jābūt līdzsvarā
Ik jaunai dienai sākums, it kā gals,
Prom ejot, nesauc tevi atpakaļ.
01:29 - cūku barība jeb zajebala mirt
Es biju skaidrā, Tēvs. Un vēl es biju brīvprātīgā darbā.Ak, Tēvs, es esmu caurām naktīm klēpī turējis sev piespiestu to silto bezdvēseles miesu!
Zilo Dieva acu rītu sagaidu ar pātagas un ērkšķu cirtieniem
Tos metu sev pār plecu par skatieniem, ko tur es atstājis, no sevis aizejot.
Ak, atlaid, Tēvs, man nožēlas grēku,
atlaid muļķīgas cerības sažņaugtas asinis atgriezties rožainos vaigos!
Ņem savām žēlīgām rokām un žņaudz mani lūgšanu krellēm,
lai klusējot, lielu un sarkanu ģīmi, noskatos dzīvi, līdz violets kļūstu kā viršu ziedi
kā rudzu puķes lai sajūtu lēnāko vēju skarainos matos, čaukstošā saulē,
lai ierītais gaiss kā putekļi iecērt smejošā rīklē,
ak, atlaid šausmīgu grēku, un nosmacē vīrakā,
neļauj man atmosties mirušā gaisā, kur nemājo dvēsele,
palīdzi nodot nodevību, kā nodevu nodarītajam.
Ļauns pelnījis ļaunu, jauns pelnījis jaunu, auns pelnījis aunu, bē, bē, bē.
01:32 - mana bloga jaunākā tendence
Gay poetry. The new black. Yo'02:36 - granātu un dragus, pls
Es drīz iešu gulēt, tad es piecelšos, iešu ārā, bet jūs nebaidīties - es drīz atgriezīšos!BTW, diez, kurā vietā Latvijas blogosfēras gliterīgā mākoņa rakstošāko hipsteru sarakstā es esmu pēc rakstošuma. Pēdējo mēnesi, šķiet, esmu pavadījis diezgan mazer-faking-šit-kak-sak-a-tit-you-basta
14:35 - Sweet
Spēlēju giču, ir pizģec kruta =D Davai, vaig post-garāž-ārtrok-thrash-balāžu grupu!vaig,tur, bungas-basu, sintiņu, bļe, un otru giču, un moška super solisti ar Meganas Foxas ķermeni, kura pa laikam izpildīs pseido piedziedājumus (pantu nebūs).
Šķiltavu dedzināmais sūkšanās un apkurīšanās muzons par dažādiem ceļa segumiem. Davai, pokuj, kļūstam bagāti un mirstam jauni!
17:56 - whoa
Es sev vislaik saku - ar šito darba stundu tu samaksāji par to, ar tām piecām - par šito... Bet, kad krietni vēlāk samaksā, es taču to visu jau esmu aizmirsis. Un tad es nesaprotu - no kurienes visa tā nauda, jo esmu viņu jau iztērējis! Un nahuj es tā raujos, ja neko nepērku?18:01 - krāsiņas
Skan "Nirvana - Serve the servants", izklausās pēc pamatenes, kuras veco ēku redzu - trepes ož pēc krāsas vai vaska - ā, nē, tā ir gandža. Un ir vasaras diena, klusuma atbalss un saules stari. Jes...Bet vēl man liekas, ka pat 1970. gados neviens nepadirsa tik daudz laika uz kompja bremzēšanu kā es šobrīd, grrrrr :((((
18:10 - kaut kas vēl par tām kaijām
"Lūdzu, lūdzu, lūdzu, piezvani man!"iestājas tumsa, paslēpjas tapešu raksti, grāmatu muguriņas sastingušas draudīgā posta jūrā
"Piezvani, lūdzu, es gaidu!"
tumšs, bet smaržo priedes, vējš šalc gar atvērto logu, no otrā stāva redzama jūra
"Piezvani man!"
telefons atslēgts jau sen, noklājies putekļiem - kā mēbeles, grāmatas, klavieres, katli
"Dzinnn!"
neesošs telefons neesošam cilvēkam zvana - pirmoreiz mūžā. un pirmoreiz mūžā vairs nav, kam atbildēt.
18:29 - īsais mūžs un tā [a]izpildīšana
Kad beidzot pamosties no sapņa, līdz vakaram tev paliek tikai viena iespēja to piepildīt.19:30 - ui, neaceros
Visādiem tur ēpastiem u.c. kompjiem vaig 2 paroles: sarežģīto (normālais režīms) un tādu, ko vēl var ierakstīt pēc ieiešanas tīrā ēterī (un tur tad kā idiotiem - 3 milzīgas pogas un neko nevar sabojāt). Galnais tagad, lai tās paroles vieglas...20:47 - Smaržu traipi
Kad tev veidojusies sadzīve un tai ar laiku iezīmējas smaržas - tu iegūsti sadzīves smaržas.Bērnība - tā bija pasaule, kurā bija ļoti daudz sadzīves smaržu. Un smaržu vispār. Bet bija tādas - parasti ēdiena - smaržas, kuras bija tik pastāvīgas un vietu vai garastāvokļa nokrāsu raksturojošas, ka tās nekad netiku apšaubījis. Tas ir, man nebūtu nācis prātā, ka var tā nesmaržot. Bez kādas citas nozīmes kā vien sentiments - reizumis izraisot arī nelabumu. (Bija cilvēki, kuri oda tā, ka man nepatika. Tāpēc man tie cilvēki nepatika - ar kādu nieku savā smaržu sadzīvē: neiztīrītiem zobiem, nenomazgātām gaļas un ķiploku rokām, 8 darba stundām pelēkā džemperī, kurš man nezināmā un neizskaidrojamā veidā ož pēc veča. Smirdīgas lietas, kurām ir pašām sava pasaule - tās iederas un mājo -, kas mani atbaidījušas, bet palikušas neatšķirtas no visu to pasaules.
Un tad kā grīdas krāsa uz bikšu ceļiem tavā virtuvē novēdī smarža. Skapis. Vai ledusskapis. Ož. Tā. Tik vecmodīgi patiesi. Izslauki - katrreiz, līdz tukšumam, līdz ķēdes lielveikala atpazīstamajai bezrakstura atvērtībai. "Telpa darbam". Klaviatūra nesmird.
Smaržas, tik iznīcināmas, spēj gadiem un gadu desmitiem raksturot cilvēka mūžu. Telpa un laiks, kur oda - pēc zāles, pēc suņa, pēc šķūņa, pēc nakts, pēc peļķes, pēc dīzeļa, pēc desmaizēm, pēc tomātu stādiem, pēc lietus vai degunā līpošiem mīnus divdesmit grādiem - bijusi tik blīva un piesātināta savā bezmērķa vienreizībā - pirmreizībā. Bet savā vienpatīgajā pasaulē, kurā netiek nevēlamas smakas vai smaržas, kura pieder tev vienam, kur tu vari iznīcināt visu, ko vēlies, nesmaržo. Līdz sadzīve pati sāk ost. Kā veci cilvēki ož. Vai pārāk sen nevilktas drēbes. Tu ceri, ka nesmaržo - un gaidi, kad vasara attaisīs logus un putni iesvilpos tieši tik daudz, lai pietiktu, jaunu, ne pārāk, bet tomēr mazlietiņ tonētu gaisu.
23:11 - Cirvja taka
Iedomājies - uztaisi rokgrupu, uzaicina vācu menedžeris, viss ideāli - liek mainīt nosaukumu. Vajag kko, kas uzrunāšot vāciešus. Viss, izlemts, skaidrs: sauksim jūs "Kling Klang!"Un tu viss mulsti, vatafak, it kā nopietna mūzika. Bet tu ej tur priekšā un saki:
"Wir sind aus Lettland! Es ist Kling Klang!"
Un tu tā spēlē, spēlē, līdz piečoknī, ka jau 8 minūtes uz riņķi močījat:
Kling, Klang,
Kling, Klang,
essen Klaut,
essen Klaut...
un publika vnk pirksti gaisā, bļe, rēc sajūsmā ādas vestēs un kkādā sūdā, bet jūs tikai močī: Kling Klang, esam klāt, līdz nogāžas betona debesis. Beigas.
Powered by Sviesta Ciba