÷

23. Decembris 2012

14:50 - spam maps

Domāju, ka frendlistē par maz pro-crust materiāla, domāju - a ko lai lasa?
Ir pārāk privātas cibas
ir pārāk garlaicīgas cibas
ir pārāk īpatnējas cibas
ir pārāk ezotēriskas/ideoloģiskas cibas
ir pārāk wannabe cibas
ir pārāk mentally insane cibas...
Ko es vispār gribu, a? Ko es gribu lasīt? Hvz. "Draugus".

P. S.
Ā, es aizmirsu pierakstīt galveno sajūtu: šķirstot visādas cibas, virsū saklūp ļoti savādas un smagas jūtas. Visādas skumjas pamatā. Laikam vnk tās vispārīgās un vienmēr konkrētās Cilvēka Traģēdijas dēļ. Saskumu, gandrīz kā saķēru galvu klikšķināmajās rokās, un izdomāju, ka es tak neko vairāk nevarētu panest.

15:34 - trulums

Nejūtībā ir kaut kas labs. Neredzi, ka tas, ko dari, ir bezjēdzīgs.

15:40 - strive

Cauri visam tam metālam un garastāvoklī netrāpošajam Fink Ployd domāju, vai nebūtu lāga reizi sezonā vienkārši ieslēgt to Radio un ļauties vispārējam kultūrismam. Velns, da kaut kkāda svece jāpalaiž, lai Z-sv. stila gaismiņa. Citādi vnk karceris ar vienu trulu uzdevumu un neko vairāk - vēl ar mentāli automatizētām maltītēm un regulāri atnākošu nakti, vēl bez visa. Laiks tomēr mācīties riktēt garastāvokli. Sell out.

16:21





vēl es sapnī laikam Šleseram (?) lauzu kāju tādā džudo prijomā


16:57 - apsvaicu


Priecīgus Ziemassvētkus!

17:37 - semkas

BRĪVĪBAS GARŠA

18:11

18:59 - specifiska kino sajūta

Ou, sagribējās nopietnu filmu. Tādu, kur cilvēki nopūšas, aizgriežas un klusi apraudas. Kur ir dabiskas iekštelpu gaismas, darba formas un slapja migla. Un policijas mašīna. Kolorado or smth. Jū nou. Ar "daineriem" un strīdiem neglītās mājās. Jē.

19:14 - tavs stāsts

Kā būtu, ja dzīve būtu tik īsa, ka Savu Stāstu nevarētu izvērst vairāk kā uz 2 īsiem teikumiem? Teiksim, ja mēs dzīvotu 2 dienas - pirmo būtu zīdaiņi, pa nakti nobriestu un otrās dienas vakarā nomirtu.
"Es uzcepu kartupeļus. Tad mēs rakām sev kapus."
"Bērnībā bija skaists saulriets. Priecājos, ka vecumdienās nelīst."
"Aizbraucām uz Maksimu. Varu tikai pateikties par tik kolosālu dzīvi!"
"Vakar pakritu. Man šitā rēta visu mūžu."
"Atceries, kā mēs jaunībā trakojām? Vēl tagad nelaba dūša."
"Savulaik strādāju par trauku mazgātāju. Tad nomira māte un es pārvācos uz viņas istabu."

vispār, derētu šito turpināt gari un plaši, bet negribu ļaut sev vērt to čakru vaļā - aizies visa mūža novakare

20:01 - "uz laimīgo zemi" jeb pazemojošā padošanās mājup

Dzīve - tā jau tikai tāda ņirgāšanās.

20:23 - redzējuma kodi

Gadās sastapt "cibiņus" (godīgi sakot, riebjas šis vārds, bet tāds nu terminoloģijā iegājies), kuru interešu saraksts praktiski pilnībā atbilst manai pasaulei, bet neviena pati interese no daudzajiem desmitiem mums nesakrīt.

20:41 - geek pleasures

Tas, ka Android "smārtfonā" var sēdēt linux terminālī reāli silda manu sirdi.

21:40 - Velns: Latvieša ātrais kurss









22:56 - kino laiks

Ak, vai, iedevu laiku filmai. Ķēros pie "jānoskatās" čupas. "Death At A Funeral". Ak, vai, ak, vai, ak, vai, vai, vai... Vēl šausmīgāks sūds par Moonrise Kingdom. Jā, es to pateicu. Ak, mēness mūžsenā ēna, jel, apklāj tu mūs!
Bāc, kā var tik sūdīgi rakstīt? Es to par filmu. Srsly, joki sūds. Bet varbūt vienkārši Amerikas nēģeru humors, kur, atšķirībā no Vecās Pasaules, pikanti, groteski un plebejiski joki attiecīgi ir par nejaušu opja izdrāšanu dirsā, par nosišanu ar pannu un uzlaikošanās kabīnes piediršanu. Atvainojos. Konceptuāli neesmu rasists, bet kaut kas tajā amerikā ir aizgājis pa citu prāta attīstības taku. Nu, jā, varbūt tāpēc arī Moonrise Kingdom. Varbūt šie abi darbi ir ģeniāli, varbūt tas kļūst acīmredzams tikai pēc piedzimšanas Amerikā.
Pat negribas komentēt. Tā dārgās kino tehnikas izniekošana nav pelnījusi nopietnus komentārus.

Powered by Sviesta Ciba