11:49 - refibrilators
Ķēmīgais simtkāji, astoņkāji! Rokas tev pilnīgi visur - pazemē, debesīs, maziņais krokodil! Kodīgais, godīgais rāpuli, kāpuli!
Sāpīgi sasities, ievēris septiņas rokas septiņās durvīs, astoto laiski no lieveņa apmērcē saulē.
Kukaini, vētrasputn, spalvainais dziļjūru matador! Stiprais un varenais pasaules staigātāj, dvēseles kropli, mūžīgi augošais taisnības cirvi, jēlības avot, žēlības zibsni!
Tu neizskaitāmais divseju mošķi! Saplēstā spoguļa saimniek - plaisas ir rokas un kājas, sagrieztie pirksti ir asums un mīlestība. Tuvums it visur, kad birsti no savām saujām, caur pirkstiem tuvojies zemei, caur zemi iesūcies miesā - ūdens, skaņa, pilnpiena biezpiens maksimas saldētavā, tēti, raudzētā meksikas gaļa!
Piedošanas prostitūcija, ellē! Maigi izdvesta pēdējā elpa ar mieru. Sprāgonis, miera un mūžības nesēj! Aizrijies, mauka, ar dāsnajiem debesu sūdiem, gārgdamas paveras slūžas, lai aizskalotu redzi, ožu un garšu, lai tikai paliktu mierā.
Smirdi! Pēc sevis. Trakais un bezmaksas zvaniķi, panikas cēlāj un rūgtenais gurķi! Smaržo pēc lauku mēsliem, pēc svilstošām mikroshēmām, pēc salstošām nāsīm un ledus, pēc vannas, pēc piekautiem bērniem, pēc neaizsniedzamiem glābšanas apskāvieniem, pēc petrolejas un pamestu, pūstošu māju dobajiem krūšu kurvjiem. Esi tā kailā, halātā ietītā sirds - sities un puksti, mīcies un samīcies asiņu muskulī, neizmērāmā murskulī, pretīgi nenogurstošā naidā un cerīgā vienaldzībā, stervāli sarkanus matus raujošā salatēvā!
Plīstošām vīlēm ar deviņsimt deviņām rokām pieturi visu un nekļūsti divi reiz divi, rokas un kājas, ausis un acis, kvadrātu beznozīmīgais meistars. Sāpi! Dekadentiskā visuma kolaboratīvais disidents.
17:30 - escape
Kad mani gandrīz pilnībā uzveikusi depresija, es atveru maximas atlaižu avīzīti un aizpeldu gastronomisko fantāziju dāsnajā pasaulē.
Paliec sveika, kailā, nodevīgā īstenība!
18:30 - go~
Vai tā ir kafija, ko dzeru, tēvs?
Kamdēļ ir aizdarītas manas acis?
Vai rokas trīc dēļ iztukšotas sirds,
vai tikai vējā esmu sācis raustīties?
Tik bezrūpīgi rāpošanu pārtrauc krēsls,
skapji salīduši katrs savā kaktā,
tā lietas bīstas cita citas,
kā bīstos skatīties - un ja nu esmu dzīvs?
Paralēli lido manas rokas,
kājas stāv kā jāstāv savām kājām,
apakšā, zem manis,
es - virs kājām augšā.
Tik nepārtrauktā vienībā ar visu,
pie krūzes pieauguši bezcerības pirksti,
es saucu tevi, žēlais saules princi,
mēs visi nomirsim, tu bezgalīgi smiesies.
Nodzēsiet sauli ar mākoņu dzēšgumijām,
lai debesis neredz, ka mēs šeit vispār bijām!
Pa caurumu kanalizācijas lūkā
ar šausmām redzu
kā milzīgā uguns bumba
kā caurubjošs prožektors
visiem pāri mums šļūkā.
Līdz ceļiem, līdz padusēm biezumos.
19:02 - Wizdum
Velns, nejauši uzgāju vēl vienus plānprāta sludinātājus.
Gaismas Darbinieki, oh, god, why...
Pilnīgi random fragments, pirmais teikums intervijā par Lielvārdes jostu:
"Josta sākās ar kosmosu. Un proti, ar planētu melodijām un dziesmām un ar dievišķo piramīdu uz augšu un uz leju. Augšējai piramīdai vienmēr ir zvaigzne, tā sauktā spēcīgā planetāriskā enerģijas pulsēšanas zīme. Šie pulsi staro uz zemi."
P. S.
Sveicinām jūs, ķermeņos mītošie Starojošie Dievi!
Jūs uzrunā Kristāliskie Vaļi. :`DDD
23:05 - gals
Nez, manuprāt,
šitas ir kolosāli.
Noteikti kāds tiešām klausīs. Ja neradīsies sarežģījumi ar izkļūšanu no palātas.
Padomi, kā sagatavoties gaidāmajām šausmām
Tibetas mūks sniedz padomus pasaules iedzīvotājiem:
- Pirmkārt, līdz 21. decembrim šajā gadā ir jāpabeidz visi iesāktie darbi, neuzsākot neko jaunu. Otrkārt, jāatdod visi parādi.
- 20.decembrī savāciet vienkopus visus savus un savu bērnu dokumentus un dodieties uz laukiem. Tā kā elektrības nebūs ilgstoši, jāsagatavo pārtikas krājumi vismaz diviem mēnešiem.
- Jāsarūpē ūdens, sveces, sērkociņi. Sevi un savus tuvākos jānogādā vietā, kur ir malkas apkure, jo ar elektrību sildīties, saprotams, nebūs iespēju. Taču, kā jau minēts, ziema būšot visnotaļ silta, vismaz līdz brīdim, kad elektrības padeve tiks atjaunota, taču tas nebūs ātri.
- Visi sakari, televīzija, telefoni, internets nebūs! Nebūs! Mūks iesaka šajā tumsas laikā arī visus logus aizklāt ar tumšu audumu, nekādā gadījumā neskatīties pa logu laukā un arī neticēt savām ausīm – ārpusē var notikt zili brīnumi, bet cilvēkam to visu nevajadzētu redzēt, lai nesajuktu prātā. Šis laiks jāpārdzīvo „savā slēgtajā pasaulītē”.
- Visbeidzot – kad tumsas valstība būs pāri, nesteidzieties atpakaļ uz pilsētu. Vislabāk palikt laukos līdz pat pavasarim.
Vnk hepi no 3 un no 4 un vispār hepi, vispār karoč, lūdzu, lūdzu, lūdzu, davai, 21.dec vnk krazi pipl mayhem ^_^
Būtu sweet, ja kkāds Putins uz šito vnk pataloģiski pavilktos un sāktu spaidīt sarkanās podziņas. Mmm....
P. S.
"Mūks mierina, ka jau martā pasaule būs atkopusies, varēsim atsākt lietot internetu un skatīties televīziju."