÷

03:01 - Maserati

Jā, vot, piedodiet auto mīlētāji, bet, skatoties uz Maserati, nevilšus iezīmējās asociācija

• 3
• Saki

13:12 - Vuģi Aļen

Tīri aiz cilvēkmīlestības noklusēju to, kas man reāli besī, un jūtos baigi pieaudzis. Drīz, značet, dabūšu audzēju.

• Saki

16:14 - pa populāro seksa līniju

Kkā nejēdzīgi, ka pašam šķiet - būtu aizskaroši publiski nokomentēt, kādas meitenes/sievietes man patīk. Tipa pārējās apvainosies. Un to pārējo ir daudz.
Da un vispār - tam domāti iepazīšanās portāli, nevis dienasgrāmata, vai ne tā?

• Saki

16:55 - Alkāni un to bērni

Man drausmīgi riebjas dzeroši vecāki. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc negribu bērnus.
Par ko gan liecina tas, ka cilvēks pastāvīgi ir kko salietojies? Ļoti iespējams - par to, ka cilvēks skaidrā saprāta realitātē ir pārlieku vājš. Pats par sevi tas - tāpat kā konstants pālis - ir OK. BET. Ar apziņu apveltītus pēcnācējus radīt meiko sensu tikai tad, ja tevis paša apziņa viņa vietā spētu izdzīvot, dzīvot un baudīt šo dzīvi. Tāpat kā ar ideju, ideoloģiju, politisko un citu sistēmu radīšanu - ja tu pats tam ietu ar līkumu, tad kakova hrena!?
Šķiet ļoti negodīgi (nepraktiski, pretrunīgi, konfliktējoši, apgrūtinoši) nostādīt to savu atvasi pozīcijā, kur viņam, nezinot neko par dzīves un cilvēka dabu, par sabiedrības shēmām, par visuma auksto neizsmeļamību, par seksu, mūziku un nepiepildītiem sapņiem, nākas vērot, kā universa centrālais tēls (dievs, totēms, balsts, iemiesotājs un nesējs) pastāv vājuma, nekonkrētības un izmisuma stāvoklī.
Ne tā, ka es nosodītu spēka trūkumu - kāršu komplekts ir ierobežots, un katram tiek izdalītas tieši šādas vai tādas kārtis, bet ne kādas citādas. Ir OK būt vājam, ir OK būt stipram. Bet tikai no tās pusfanātiskās (vai pat fanātiskās) spēka pozīcijas (lai cik tā arī būtu absurda un no "ignorance is bliss" sērijas) jaunas produkcijas (pamatā domāts - "garīgas") ražošana nerada pārāk daudz piesārņojuma, brāķu un trokšņa. Savukārt, ja cilvēks, kurš nespētu izturēt 18 gadus skaidrā, rada jaunus cilvēkus, šis projekts neizbēgami radīs virkni ciešanu, bez kurām mēs visi varētu mierīgi iztikt.
Radīšanai jānāk no spēka. No gribas. No mērķtiecības. Citādi tā nes proporcionāli pārāk daudz posta. Vājums rada bēgot, slēpjoties, aizsargājoties, izvairoties. Tas rada bioloģiskos ieročus, slepenpolicistus, kreku, popmūziku, trulus jokus, formālus attaisnojumus. Un visiem nākas to pārciest.
Protams, arī izvēle ir fiktīva lieta, un viss pats plūst savu gaitu - visi šie vārdi, vērtējumi, ierosinājumi. Arī izvēles. Kas zina, varbūt šī straumes daļa ievada nākamo, kurā kāds izdarīs izvēli radīt vai neradīt bērnus. Un, protams, ir un būs lērums tādu, kas pārtiek no šņabja, kamēr sīkie nes nodot pudeles. Žēl, bet neko darīt. Tā ir un tā jādzīvo. Ciešanas, galu galā, ir neizbēgamas. Un tomēr - nepatīkami.

• Saki

19:40 - kkur ap meditēšanu

Reizēm noguruma brīžos, kad tā spriedze - būt savas pasaules centrā, vienīgajam stāvēt savu prožektoru gaismā, būt tam augstākajam kalnam un cietākajam dimantam - ieilgst līdz nepanesamībai un nepieciešama atpūta, gribas nostāties kā liela un spēcīga priekšā. Un, ja tu, cilvēks, neproti apstāties VISUMA (visa un jebkā) priekšā, tad ļoti viegli noticēt Fīreram, Dievam, Mātei, Karam, Valstij, Rasei, sāpēm un tamlīdzīgi. Iespējams, te savā slēptajā greizumā nosvilst frāze "If you don't stand for something, you will fall for anything".
I'll stand for FUCK YOU and I'll fall for FUCK YOU ONCE AGAIN. Vai patiešām divas vienīgās izvēles iespējas ir aprobežotība un idiotisms? Vai tas visu izsmeļ?
Bet varbūt tā. Varbūt no visas tās "stāvēšanas" rodas nogurums, kura dēļ gribas "krist". Un kontrasti - tas ir tikai veselīgi.

I want to fall standing for EVERYTHING.
NOTHING is for the weak, SOMETHING is for the stupid.
Un es nerunāju par sociālo funkciju. Darbs ir darbs un kompetence ir brīnišķīga lieta.
Bet kur likties, kad darbs beidzas, kad atskan svilpe un aiz tevis aizslēdz rūpnīcas durvis? Vai tiešām vienīgā vieta, kur patverties, paliek krogs?

• Saki

20:05 - Ex nihilo nihil

Būtu interesanti redzēt - varbūt tādā kino variantā - kādas sāpes stāv aiz katra "ēshola" kretīnisma, kāds nelietis viņam tās nodarījis un kādēļ. Un tādā veidā - nelietis pēc nelieša, sāpes pec sāpēm, upuris pēc upura. Domino, ķēde, dzīve.



"If you've been bad, lord I bet you have
And you've not been hit by flying lead
You'd better close your eyes
Bow your head
Wait for the ricochet "

• Saki