÷

15:41 - mind-boggle

Bītliem bija rīzonings, ka:
"And when the broken hearted people living in the world agree
There will be an answer, let it be"

Bet nekādas atbildes nebūs un nevar būt. Life is broken-hearted.
Kā viss kustīgā pasaulē - viss vidēji ir viduvējs, bet jebkuri spēka un laimes sabiezējumi nepieciešamības kārtā pieprasa gigantiskus panīkuma tuksnešus. Attālumi starp zvaigznēm ir nesalīdzināmi lielāki par pašām zvaigznēm. To gaisma var priecēt, bet, ja katra gaisma nozīmē visādi citādi mūžīgu tumsu, uz kuras fona šie prieka brīži ir kā skumjš izņēmums, kā ņirgāšanās un sāls beršana brūcēs: THERE WON'T BE AN ANSWER! Let it be!

Gribētos kaut ko secināt, bet vienīgais, ko no tā var secināt, ir tas, ka vienīgais adekvātais risinājums ir pašnāvība. Tikmēr, kamēr mēs gribam runāt faktu, loģikas un atrisinājumu kategorijās. Visādi citādi var arī stiept savas saplaisājušās dvēseles gumiju no vienas saliņas uz nākamo, līdz nāve šos centienus dzīvot piesmej pavisam.

Savāds šis stāvoklis. Tāds, kuru gribētos aptvert, bet tā aptveršana varētu būt ļoti slikta nodarbošanās. Let it be. There won't be an answer. Let it be.

There won't be an answer, there won't be.

• 2
• Saki

21:01 - Tumšais refleksijas spogulis, pasaules dvēseles logs

Ir divas augstākās baudas, divas apmierināmas tieksmes: radīt un iznīcināt.
Daļa no tevis kādreiz ir mīlēta vai vienkārši ticējusi dzīvei, un tā savu vietu atrod radot.
Daļa tevis reiz ir sekmīgi pārliecināta, ka tu esi mēsls; vēlāk ir izrādījies, ka visa pasaule/dzīvība ir mēsls, un šo atskārsmi uzrunā iznīcība.
Radīšana kā dzīvības darbs, iznīcināšana kā sevis apziņas darbs.
Varbūt spēja reflektēt ir visas dzīvības gals. Because it surely feels like it.

Ļaunums ir patiesība un dzīvības strupceļš. Lēti un vienkārši. Pavisam ne tā, kā gribētos mīlestībai.

P. S.
Vēl jo vairāk - ļaunums ir godīga prāta pozīcija, ja šis ļaunums ir nedalīts, bezjēdzīgs, visaptverošs. Tikmēr dzīvība var pastāvēt, vienīgi aprijot savu vidi. "Labais" kā tāds ir spēja melot sev un citiem, noizolējoties dzīvībai ērtākajās robežās un iznīcinot visu, kas ir tai apkārt. Tad nu, pieņemot, ka ļaunā darbs būtu pretējs labā darbam, tad ļaunā augstākais, skaistākais, godīgākais, ātrākais un patiesākais darbs ir pašnāvība: dzīvības postošās ietekmes apturēšana, nekļūstot par tādu pašu liekuli un neiznīcinot tikai tos, ar kuriem neidentificējies. Ja reiz nav izvēles iznīcināt visu un uz visiem laikiem, tad otra godīgākā opcija ir izdarīt to ar sevi.
Bet, par laimi dzīvībai, apziņa reti spēj būt tikpat spēcīga kā dzīvība. Laime un dzīvība balstās uz meliem, kamēr ļaunuma patiesums prasa milzīgu darbu, kam jābarojas no dzīvības pašas, tā pieaugoši pašiznīcinoties, lai brīdī, kad patiesības iznīcinošā daba kļūst skaidra un jāsper loģiskais solis iznīcībā, patiesībai/ļaunumam vairs nepietiek spēka turp doties, un dzīvība steidzas atražoties, noticot vēl kādām parazītiskām blēņām.
Round and round and round it goes, and where it stops, nobody knows.


P. P. S.
Nāve ir loģiska. Domājami neizbēgama. Nedomā par rozā lāci! Centies no visa spēka!

• 7
• Saki