22:59 - tl;dr
Domādams kko par Narcistisko Vāciju, sāku domāt - kāpēc jūs lasāt manu žurnālu? Skaidrs, ka šitas ir tas jautājumus, kuru nedrīkst uzdot, jū nou, jo visiem tas taču ir tik šausmīgi pohuj, ka par to vairs nedrīkst runāt - tikai pie sevis gudri aprēķināt savu tirgus akciju cenu un smīkņāt ūsās, turpinot sarunas par to, cik ļoti viss ir pohuj. Nu, vai kkā tā, es īsti vairs nesekoju tekstam. BET! Bet, tātad, jā - bet man šausmīgi pohuj, ka jābūt šausmīgi pohuj, un značit, tātad, kāpēc?
Labi, daļa no "lasītājiem" ir mirusi, daļa ir vnk dzīvē pazīstama, bet lielāko daļu es vispār pat neapzinos, nepazīstu, neesmu interesējies un nesaprotu. Biš tas prožektoru efekts, kad - ne obligāti uz skatuves, varbūt vnk sūdīgi sagaismotā mazpilsētas krogā vakarā, kad uzstājas vietējais sitnezatorists Gunis - nevar ne sūda saredzēt, kas tev apkārt notiek, kurš atnācis, kurš ne, un vai vispār tev nav bikšu priekša ar rosolu. Mmm... rosols...
Nu, vot, tā, ko, vai ne!