÷

19. Maijs 2012

14:07 - vaļasprieks #351

Sadzerties kafiju un slimi skaļi šredot uz gičas.

14:13 - stāsti

Viena lieta, kas sačakarēs mūsu dzīvju vēsturi, būs tas, ka par zināmu periodu savās dzīvēs nevarēsim teikt tipa "atceries - septiņdesmitie?" vai "tas ir kā astoņdesmitajos!", jo mums te tagad ir kas - nulltie? pirmie? desmitie? un kas pēc tam - padsmitie? dafak!
Neviens tak nemocīsies ar "atceries, kā mēs 21. gadsimta otrajā desmitgadē...". Vnk klusēs un dzers tālāk.

p.s.
fakinais laiks, ir jau "padsmitie". velns.

18:23 - edutainment

Vot tā, darbu dēļ laikam jau Muzeju Nakti vairs nepagūšu.
Taču varētu būt kapitāli paskatīties uz kko, kas saucas "Marija - Jūras Zvaigzne". Es gaidītu kādu totāli perversu starpsugu kailķermeni griestos iekārtā akvārijā, bet to organizē "Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle".
Kas zi', moš šie saņēmušies ieviest humora sajūtu.

20:26 - identitātes krīzes

Nē, nu, es galīgi neizslēdzu, ka Dūle pēc kāda laika varētu kļūt par tādu foršu, gudru un nosvērtu onkuli.

22:30 - trippin' like a bolz

Nu, kruta.
Redzēju meža ezeru, spoguļmierīgo jūru,
redzēju gulbju dubultrandiņu
turpat vēl bija gārnis
un vēlāk - pie peldoša pīļu bara - bija vēl viens gārnis.
Vēl es redzēju akmens laikmeta apmetni. Vai vismaz oficiālās norādes uz to. Man gan izskatījās, ka apmetne kopš akmens laikmeta attīstījusies līdz ar visu pārējo pasauli.
Viskaukas.

p.S.
un es zinu, ka tas [vairs] nav vīrišķīgi (akmens laikmetā drošien bija), bet man patīk sveces. jes, burning down the house, taga moška jāsacep mančīgi kartupeļi, hmm... ja tik murgus pēc tam nerādīs, jou nouuu

pps
ā, jā, vēl pie jūras redzēju līkločupīti ar līkloč tiltiņiem un likloč kalniņiem. noliku pār ragiem. bija kruta. sasmērēju bikses. tagad vismaz ir ko mazgāt, jēēē

22:45 - absolūtās blēņas

Interesanti, cik ilgi [un kā] izdzīvotu jebkura dabas sekcija [vai kaut visa daba kopumā], ja to piespiestu dzīvot pēc kaut vislābākajiem [arbitrāras] morāles standartiem. Un kā būtu, ja visi pasaules svētuļi tiešām būtu ievērojuši savu morāles kodu un nebūtu, piemēram, nodarbojušies ar seksu, iekārojuši bagātību, izdzīvojuši baudas.
Morāle kā tāda ir pret dzīvību vērsta parādība. Un visamorālākā [immoral] lieta, ko vispār var pateikt, droši vien būtu aptuveni šāda:
"Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdošanas principu."

Man patīk Maxima, nepārprotiet, taču būtu amorāli likt visiem iepirkties manā Maximā vai kaut vai tikai un vienīgi Maximā. Un, beigās liekot Maximai pašai iepirkties vienīgi Maximā, pavisam drīz iestātos morālais tukšuma komunisms.

22:59 - tl;dr

Domādams kko par Narcistisko Vāciju, sāku domāt - kāpēc jūs lasāt manu žurnālu? Skaidrs, ka šitas ir tas jautājumus, kuru nedrīkst uzdot, jū nou, jo visiem tas taču ir tik šausmīgi pohuj, ka par to vairs nedrīkst runāt - tikai pie sevis gudri aprēķināt savu tirgus akciju cenu un smīkņāt ūsās, turpinot sarunas par to, cik ļoti viss ir pohuj. Nu, vai kkā tā, es īsti vairs nesekoju tekstam. BET! Bet, tātad, jā - bet man šausmīgi pohuj, ka jābūt šausmīgi pohuj, un značit, tātad, kāpēc?
Labi, daļa no "lasītājiem" ir mirusi, daļa ir vnk dzīvē pazīstama, bet lielāko daļu es vispār pat neapzinos, nepazīstu, neesmu interesējies un nesaprotu. Biš tas prožektoru efekts, kad - ne obligāti uz skatuves, varbūt vnk sūdīgi sagaismotā mazpilsētas krogā vakarā, kad uzstājas vietējais sitnezatorists Gunis - nevar ne sūda saredzēt, kas tev apkārt notiek, kurš atnācis, kurš ne, un vai vispār tev nav bikšu priekša ar rosolu. Mmm... rosols...
Nu, vot, tā, ko, vai ne!
Powered by Sviesta Ciba