Cilvēks aiz loga, kurš tikko tur atnāca, apsēdas zemē koka ēnā, sakrustojis kājas, un dzēra alu (un ēda salātiņus, pilnīgā mierā, tikko uzlicis cepuri, lai garie mati netraucē), ik pa laikam skatoties debesīs, un...viņš ir lielisks. :) Ceru, ka viņam tas zināms.
Un te pēkšņi viņš ir nozudis, paskatoties pa logu, nav nekādas norādes par viņa tikko notikušo garāmeksistenci.
Heh, cilvēki tomēr ir tik interesanti. (Nedaudzi.)