šodien jāskatās "Kapteiņa Enriko pulkstenis".

Eu, bet es tikko sapratu, ka pirms kāda laika biju ielicis šo bildi: http://klab.lv/users/pm/111790.html?
un tagad man mājās ir tieši un precīzi tāds pats kaķis.

Vēl es joprojām jūtos diezgan drankīgi (tas nav kā "drunk", man vienkārši ir salauzta klaviatūra un bieži nesanāk mīkstinājuma zīmes un visādi burti). Izdomāju, ka jādara kaut kas, lai justos labi un vannā ēdu picu (hm,nja), kūpināju vīraku, lasīju Ruma dienasgrāmatu un klausījos Santana - Abraxas albumu. Stulbais nogurums. Šovakar jāsanemas iet karot ar tiem ļļaunajiem cilvēkiem. Vot, nezinja, kas būs.

skatīšu un dzirdēšu Krematorija koncertu no 21. rindas 17. vietas, jāpaķer teātra binoklis, lai būtu labāk nekā Emersonu no balkona vērot.

un arī: sapnītis

ir maza izmēra kaķis, kas skraida pa galdu, ir brīvdiena un skan Howlin' Wolf.

hoho, kāpēc gan nepaspamot kaut kādas nejēdzības... bija astoņas stundas sēdēšanas lekcijās, no kurām pēdējā ir kaut kas lielisks - pasaules tautu mūzika. esmu sajūsmā!
pēc tam iegāju kebabu ēstuvītē, apsēdos pie galdiņa, gaidīju savas ņammas un skanēja Light My Fire, pēc tam runas par politiku un beigās Yes - Owner Of A Lonely Heart. manu pēkšņo vakara filmas/cita laika sajūtu izjauca bariņš neciešamu jaunatnes pārstāvju, nu tur jaunieši studentu vecumā, runāja tikai par mašīnām un mētāja tādus jociņus kā hahaha-ir baigi smieklīgi-ja tev ir 13... stulbums.
gāju ārā un tur bija vējš. to šovakar noteikti ir pamanījuši visi, kas izgājuši ārā.

vēl atradu interesantu franču dīvainību mūziku - nav brīnums, ja sadarbojas ar Gong.

kārtejo reizi neeju gulēt, jo atradu kaudzi pilnīgi nedzirdētas psihodēlijas.

( ... tālāk ... )

ai, reku jums sliktas kvalitātes vidēji smieklīga bilde, man tāpat nav nekā īpaši jauka, ko rakstīt.

rīt tieši mēnesis bez telefona. interesanti. tā kā es te neko nerakstu, mazs pastāstiņš par tēmu:
dzīvē man ir piederējis tieši viens mobīlaparāts, kuru dabūju savā 18. dzimšanas dienā. un tieši 22. dzimšanas dienā tas izdomāja atteikties no normālas funkcionēšanas un vairs nav ieslēdzams. tāda kā telefonu pašnāvība - esmu tam par vecu, davai nomiršu.

kā arī - ja man kādreiz būs septiņdesmit, es tad noteikti gribu ģērbties kā Leonards Koens. manuprāt, labs iemesls, lai gribētu kļūt vecs. ne jau, lai šļūkātu ar čībām pa paklāju, barotu kaķi, nēsātu mazo blašķīti kabatā un spēlētu šahu. bet vispār tas arī, tas arī.


( hell yeah, let's get old )