Es sēžu starp gramatu kaudzēm, tās ir visapkārt - uz grīdas, uz galda un plauktos. Bez apstājas skan divas dziesmas un es uzšķēržu atmiņu slāņu apputējušos pinekļus.
Bērnu zīmējumi ir tik savādi patiesi, nekā nevajadzīga un neīsta. Klēpī kaudze ar maniem 1. klases un agrakiem/vēlākiem darbiem. Skolas zīmēšanas stundas... Moos - laikam tā igauniski bija "ievārījums". Un vēl visādas lietas.
Vēl ir ko teikt, vēl daudz būs ko domāt, bet tagad es braukšu būt kur citur. Varbūt rakstīšu vēstuli. Nē, man ir jāraksta.