ļāvos mantrausībai un izmantoju iespēju pastrādāt kolēģes vietā, kamēr viņa guļ tāltālajā jūrā nebeidzamā reibumā.. sākās ar to, ka priekšnieks, kurš vienmēr aiziet ātrāk tieši šo vakaru izvēlējies par īsto, lai pasēdētu ilgāk un neļautu man brīvi izpausties, uzpīpēt un aiziet pie citiem tādiem halturščikiem kā es un kaut ko ieraut.. bet tagad te vairs neviena nav un man jau sāk palikt neomulīgi.. bet nekas nekas, jādomā par to, cik skaisti tā naudiņa iztecēs caur maniem pirkstiņiem :)
Comments