"pretīgs, kā vienmēr" - katru rītu atbild mana māte tikko ienākusi pa duvīm, pēc kā tiek uzskaitītas pāris sāpošas vietas. kad tas ir padarīts, tad sākas 'es nevaru' posms - es nevaru ar šo ķemmi sataisīt matus, es nevaru aizsniegt bļodiņu apakšējā plauktā, es nevaru atrasts to un šito, es nevaru ielikt traukus mašīnā, es nevaru pateikt, lai meitenes sakārto istabu, es nevaru.. es nevaru.. es nevaru.. neviens pat neprasa, lai viņa var, tikai man ļoti gribētos kaut vienu rītu iziet no mājām labā garastāvoklī, nevis ar sajūtu - es nevaru.
Powered by Sviesta Ciba
Comments