varbūt ir kāds variants kā to mazināt izņemot atgriešanos vecajās slimīgajās attiecībās, kuras dzīvi padara nožēlojamu toties mazāk vientuļu?
nu, protams, izslēdzot vēl dzeršanu kura nepalīdz, lai gan tiks pielietota tā vai tā, un jaunu kandidātu meklēšana, kurai nav laika un gribas..
Dzeršana ir lieliska, es to bieži pielietoju. Tad vēl, ņemot vērā pieredzi ar attiecībām, kura nav pasaulē veiksmīgākā, es apsveru iespēju pilnībā atteikties no vēlmes pēc vīrieša līdzās un aizvietot šo vēlmi ar citiem, tikpat spēcīgiem kairinātājiem, kas kliedētu vientulību. Piemēram, mani mīļie antidepresanti, vai arī kādas spēcīgākas apreibinošas vielas. Jo, kur otrs cilvēks - tur problēmas.
Man tas variants īsti neder. Drusku par smagu priekš cilvēka, kurš nes atbildību vēl par diviem un kuram pat iedzeršana pāris reizes mēnesī no apkārtējo puses tiek atzīmēta kā nepiedienīga, līdz ar to man ļoti gaidīta un nepieciešama.
Nu, ar biežumu es domāju reizi nedēļā, divās:) Bet tad tā kārtīgi, no sirds un priekš aknām. Jā, un varbūt mana problēma ir tajā, ka īsti neesmu atbildīga ne par vienu citu, izņemot sevi. Tas ļauj palaisties un nīkuļot. Bet uzņemties atbildību neesmu gatava, nu jau to būs arvien grūtāk izdarīt, gadu dēļ.
es arī neatceros nevienu no reizēm, kad būtu bijusi tam gatava, bet atbildība pati atnāca :)
Comments