pljeckas miskaste

vājprātīgā vecene, kurai vēnās plūst kārtīga latviešu žults. viņa grāmatnīcā ieskrēja, nobļāvās, ka viņai nav laika, lai viņai atnes tādu un šitādu grāmatu. tad gāja maksāt un iedeva veco J&R atlaižu karti, par kuru viņai pārdevēja atteicās iedot atlaidi. viņa sāka aurot, ka jauno esot aizmirsusi mājās, un ka pirmdien atnesīšot un ka viņai vispār esot pie dirsas tas lats 40, bet ka šajā veikalā vienkārši nestrādājot cilvēcības princips. viņa sāka piesaukt savu psihologa profesiju, paziņas, kam ir tiešs sakars ar veikala augšām un parādīt savas pareģes spējas, prognozējot, ka 'ļaunā' pārdevēja drīz iekulšoties drausmīgā avārijā un kaut ko tur vēl par pārdevējas radiem.. es stāvēju vaļā muti un klausījos, tiešām, es biju tik pārsteigta, ka nevarēju pakustēties, stāvēju un brīnījos, cik pretīgs, bļaujošs, žultains, ļauns, nožēlojams un.. nelaimīgs cilvēks tur stāvēja.. es nezinu, cik ļoti viņai kāds ir nodarījis pāri, lai runātu un darītu kaut ko tik pretīgu.. lai gan patiesībā man par psihologiem sen jau ir bijušas pamatīgas šaubas kā par normālu sugu.. es ļoti ceru, ka pārdevēja mājās ejot ieies baznīcā nolikt kādu sveci, jo sūdu bija tik daudz, ka liekas pat man daļa trāpīja dvēselē!