pleeka - September 16th, 2014 [entries|archive|friends|userinfo]
pleeka

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

September 16th, 2014

no avenēm nākot [Sep. 16th, 2014|07:49 pm]
Likās, ka ar mammu komunikācija iet galīgi no lūpām lasi veidā, kad sadzirdēju zelta un pavisam vietā domu: "Nu tad es tev neko nevaru padarīt, ja tu par mani domā, ka es dusmīgā mamma".
Sarunas tēma - ekspektācijas un darba organizēšana. 
Viss viņiem virzās uz priekšu, reizēm ne tik ātri, reizēm kur šķērsu, reizēm jau sapuvis.

Tulkotāju vien, un saprast, kā pašai būt. Atlaist bailes (no mammas zelta vārdiem) iespējams ir atslēga šobrīd.
Un pacietība.
Un saprast, ka 'vai vari atnākt/izdarīt....' ir sauciens palīgā un reizēm vai pat bieži ir samudžinājies noguruša cilvēka aicinājums.
Pateikt veselīgu un pieklājīgu 'nē'.

linkpost comment

kartupeļi [Sep. 16th, 2014|08:00 pm]
Pēdējās nedēļas pavadu meklējot robežas. Pēdējās dienas ir daudz enerģijas un brīnišķīga laika izjūta, kad sanāk elpot dziļi. Sanāk pat, tad, ja dara lielā lielā steigā. Vien tad ir smieklīgāk. 
Vispār daudz ir smieklīgi, tā 'no iekšām', tā gavilējot, tā, ka aknas smaida (kāds DA Āzijas meditācijas veids), vnk joyous vitality.
Ir tik, tik interesanti apzināti (ar vaļā acīm) vērot pasauli un redzēt kā ar to mijiedarbojos, kā ta mijiedarbojas ar mani.

Un kartupeļi ir vēl viena sīka nianse kopēja stāstā.

Esmu virtuvē. 
Klausos vecākus otrā istabā sarunājoties par nākamsesdienas kartupeļu talku.
Mamma ar priecīgu balsi noskaita ļaudis, kas būs. Un ko taisīs ēst, un kas taisīs ēst.

Ienākot istabā, man saka, ka talka būs. Un vaicā vai es būšu. 
Pēc iepriekš dzirdētā ir jau pāris reizes šermuļi pārskrējuši. Minstinos ko tieši atbildēt.
Vaicāju vai, viņai būtiski, ka talkā būtu. (viņas valodā būtu droši vien: vai manas darba rokas ir vitāli nepieciešamas (vitāli ar kaut ko aizstāt)
Jā, protams, tu taču esi Pleeka (sadzirdēju: protams, ka tu man esi svarīga)

Kartupeļu talku biju uzbūrusi kā brīnišķīgu veidu kā redzēt, ka 
- man ir ģimene, kas darbojas veidā kā atceros 
- sabarot savu Latvijas nostaļģiju

Patiesi talkas iemesli ir, ka vnk ir gatavi novakšanai kartupeļi, Inshallah jauki laikapstākļi. Mana daļa saprast: vai es to tiešām gribu, vai man to tiešām vajag.

Un stāsts visticamāk ir nevis par talku, bet par mīlestību un tradīcijām un augšanu (ne kartupeļu).


linkpost comment

navigation
[ viewing | September 16th, 2014 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]