no avenēm nākot |
[Sep. 16th, 2014|07:49 pm] |
Likās, ka ar mammu komunikācija iet galīgi no lūpām lasi veidā, kad sadzirdēju zelta un pavisam vietā domu: "Nu tad es tev neko nevaru padarīt, ja tu par mani domā, ka es dusmīgā mamma". Sarunas tēma - ekspektācijas un darba organizēšana. Viss viņiem virzās uz priekšu, reizēm ne tik ātri, reizēm kur šķērsu, reizēm jau sapuvis.
Tulkotāju vien, un saprast, kā pašai būt. Atlaist bailes (no mammas zelta vārdiem) iespējams ir atslēga šobrīd. Un pacietība. Un saprast, ka 'vai vari atnākt/izdarīt....' ir sauciens palīgā un reizēm vai pat bieži ir samudžinājies noguruša cilvēka aicinājums. Pateikt veselīgu un pieklājīgu 'nē'.
|
|
|