mani sauc
platinum, esmu atkarīga no rudens. :)
common', cietumā sapūst tikai sīkie zaglēni. un lapas tās nav, kur nu! tās ir patiesības saucējas tuksnesī, čukstošie terminatori, kuri grauj ilūzijas par iespējamo ķermenisko mūžību. ļauni, ne? :)
nepūst tikai tas, kas patiesi vērtīgs, par pārējo nav vērts raudāt. man šķiet.
es pat nevaru iedomāties, kas lapām čaukstināms, man tīk kā tas skan. :) tas kā mūzikā - viens saklausa tik troksni, cits harmoniju, mūziķim varbūt tas tikai darbs, bet ko jūt vijole, kas to lai zin, varbūt gadās tāda, kurai riebj, ka uz tās spēlē, varbūt tā sapņo atkal būt klusējoša koka stumbrs, ap kuru ik gadu sačukstas citas lapas. :)