bet mēs mirstam katru mirklīti, pa šūniņai, pa miziņai, pa paziņai, pa domiņai. atjaunojamies, protams, bet mirījam arī vienlaicīgi....
žēl, ja? Dzīvot mūžīgi gribas, ja?

(Reply to this) (Thread)

Nebaidos mirt pati. Man jāzaudē mīļotais vīrietis. Jā, egoistiski, man viņu Vajag un es Gribu būt ar viņu, bet katru dienu dzīvot ar apziņu, ka tā var būt pēdējā..smagi. Man sāp viņa asaras par mūsu bērniem. Neziņa tomēr dažreiz ir ciešamāka.

(Reply to this) (Parent)