es tik ilgi, ilgi gleznoju skumju balu balti-blondu anoreksikji paint chataa, un tad kaads vienkaarshi njeema un izdzeesa. stunda pagalam, un nezinu kur likties. negribu vairaak neko ziimeet, bet nu pie mums trijaam ir atbraucis ceturtais, un man paliek vientulji. vinji jau nezin, vai ari nesaprastu, ka mani tas skumdina un iedzen kompleksos. zjeel, bet reizeem liekas, ka es nespeeju veerot laimiigus cilveekus. taados briizjos man labaak skriet prom.. prom.. un taapeec atskreeju te, pie nu jau vairs neekzisteejoshas gleznoshanas. pie A5 tabletes izbaudiishanas, bet nu ko tas dod, ja nav rezultaatu. man peedeejaas dienas no sevis gribeetos izspiest daudz vairaak. citu cilveeku. vide un apkaartne jau forsha, jaa, jaaa, jaaaa, bet pietruukst. es par daudz gribu. SAMIERINIES AR SEVI.