atliek vienīgi acīm lūkoties pakaļ nokavētajiem saspringumiem un vērot, kā pārējie skrien tālumā.
sācies vientuļais laiks. es pat nezinu, vai man ir atļauts skatīties jūsu smaidos. nežēlīgie klusumi un nesakārtotība uzdzen vēl lielāku slinkumu. jūs esat tik nepārprotami, un man kļūst žēl.

nu es sēdēšu savā alā un nekaitināšu, centīšos neaizvainot, centīšos neapgrūtināt, centīšos... centīšos...
es būšu klusa. es apsolu. es sev aizliegšu vēlēties.