Zini, mana māte ir tieši tāda pati. Tikai pakāpienu vietā ir grāmatplaukti. Kuri ir tīri, jo pirms kāda brīža, viņai mājās neesot, esmu tos noslaucījusi.
Un asaru plūdi par to, kāpēc viāni tāds liktenis un kāpēc es tik grūts bērns. Un bla un bla, un bla.
Es to norakstu uz nepārprotamu klimaksa tuvošanos.