šis blogs oriģināli tika izveidots ar domu par randomn blogu, kā jau pusaudzīgās jūtās, bet pēc tam turpināja pastāvēt kā vienīgais mātes-meitas-cilvēku personību dažādības cīņas iz-likšanās-avots. drīz pēc tam tas pārvērtās par parastu jūtu izpaušanas blogu (man iepatikās īsti rakstīt, un pat nepierakstīt), bet tad turpināja pastāvēt dēļ manas ilgadējas pieķeršanās, neteiksim mīlestības (joprojām to uzskatu par mīlestību) pret sickboy, jo bija iespējamas paralēles velkamas, šajā ekszistēšanas cīņā. šīs fiziski netuvinātās bet vārdos atvērtās attiecības bija svarīgas, /svētas/, un ārpus konteksta no reālās dzīves. bija cilvēks, kam pavisam atvēros ar visiem saviem simtiem. Tomēr, kas notika: jau no sākuma manu pieķeršanos pamanīja māte, uzduroties uz skaipa sarunas. Pēc šīs atklāsmes viņa man aizliedza ar šo cilvēku reiz dzīvē satikties, un turpmākajos sarunu tematos aizvien (prata mugurmugurā) ir tāds "gundars" un "velns vien zin uz ko sabīne ir spējīga". (Vēlākā sarunā pat uzzināju, ka PAT mans mazais brālis ir informēts par šo mazo noziegumu. AK. TU. JĒZIŅ. ...ir bijuši sliktāki noziegumi) Tā novilkāmies vairākus gadus. Divus? Līdz pienāca tikšanās brīdis un sapratu, ka viss bija velti. Vai nu /ir/ ideāls, vai nu nav. Tas bija ļoti skaists sapnis. Bet tas tagad ir beidzies.
...bet vai dzīve turpinās?

šim blogam atkal paķibējusi nozīme.

#piezīmes
.dietiskā šokolāde ar fruktozi
.pamatīgas iesnas
.greipfrūts, apselsīns un ingvērs
.opis ciemā
.rupjmaize, rjaženka, jaunie lazdu riekstiņi (ak šie brīnišķie riekstiņi)
.antidepresanti
.miegazāles kuras nedarbojas
.ārsti, 13. nodaļas
.mana dārgā anete
.kārtības
.zeķubikses
.braucieni
.paranojas