ja tu zinātu, cik pretīgas domas es paziņām lieku galvā
kā es velku un plēšu to žēlastību no cilvēkiem
kā es iegrūžu savā iekšējā pārdzīvojumu pasaulē, kura ir pa-vi-sam PAVISAM bezjēdzīga, kā es maitāju sevi citu cilvēku acīs... smaida vietā vēsas sejas, runas kā "es zinu, ka tu droši vien mani ienīsti", nespēja komunicēt, nespēja atvērties - skaudība, mana skaudība uz katra stūra jo es esmu tik plika, tik nepareiza, tik nederīga, tik gļēva..