pavisam stulbi iemīlēties, tik stulbi, ka turpināšu turēt pie sevis
aklums ir aklums. skaļums ir skaļums. varbūt man ir paveicies, ka visas manas izdarības tiek uztvertas kā pārlieku liela pieklājība, rūpēs kā jaukuma izpausme. atkārtoti prātā attinu iedomu situāciju, ja beidzot murmināšanu izteiktu skaļu. bet es atduros. mana iztēle, es nespēju iztēloties, kas notiks. vai mūsu sapratne izzudīs. vai sāks no manis izvairīties. vai mani vienkārši nomierinās.
man reizēm gribas sev sist par to, ka es jūtu. bet nemaz jau nevēlos pārstāt just!

nē, zinot sevi, to pasniegtu tik nesaprotami, ka pārpratīs - būs saprasts kas cits, kas arī der un ir taisnība. un atkal nokautrēšos runāt skaļāk.
tā nu viņš i'