ieeju telpā.
viņa sarkastiski un skaļi iesmejas
esmu tikko pāršuvusi kleitu, to padarījusi modīgu ar dažiem gudriem paņēmieniem.
"ē, bet tev tur īstenībā.. kas tas.. tev tur tāds... tu īstenībā esi..." *rāda uz vēderu*
un tad centies atrunāties, ka man stāsti, ka nav nesmuku cilvēku, ir tikai neatbilstošs apģērbs. jā, gan!!

es izārdiju, nometu bēniņos un uzvilku milzīgu, plandojošu kreklu.