sirds pukst nedaudz straujāk un krāsas šķiet košākas. ak es muļķe!
čukstus centieni sev iestāstīt, ka man patiesībā tevi nevajag ir veltīgi.

tevi sveicina no manas kreisās un labās puses divreiz. es turpinu klusēt. man jau nav iemesla tevi uzrunāt.

vai reiz pienāks laiks, kad saņemšos? bez senāk pielaistajām kļūdām. neklusēt un rādīt tev to brīnumu, kas iegrimis man sirdī. tavas klusās acis atvērtos plašāk aiz izbrīnas, ka tā esmu ES un tas noticis tik nemanām un vienkārši. es pārsteidzu sevi. nepazīstu tevī ne kripatiņu.

un šoreiz, ŠOREIZ man galvā gatava uzruna kuru veikli spētu pārvērst par vēstuli, bet essss neeeevaaaruuu saņemties. kā iestīvējis ledus vai iestrēgušas bremzes. barjera, kuru jāpārvar... šodien? RĪT? pēc gada???