es arī zinu kāpēc

kaut gan atrunājos ar to, ka tagad man ir arī muskuļi (jo ēdu krietni vairāk kā tikai augļus un dārzeņus - agrāk muskuļi vienkārši noārdijās)
mas-ka

muļķe

es pirms 20 gadiem svēru vismaz 50 kg mazāk. jāskatās uz priekšu. durvis aiz sevis ir jāaizver.

centos. bet tas nemaina faktu, ka pirms diviem gadiem svēru par 12 kg vairāk nekā pirms gada.
man vienkārši traumē tas, ka tas tā LĒNĀMCREEPINGUPONYOU
tas laikam ir manas dzīves klusais, lielais, neaizskaramais bieds.
cenšos tagad baigi kaut ko darīt lietas labā :/

nu cits to tev nekad neieskaidros kamēr pati nesapratīsi - you are fabulous!

but i can be BETTER :p

bet fabulous jau nav paši griesti! un pat aiz griestiem ir vēl citi stāvi un virs mājas ir debesis.

bet mani tas neapmierina, vienkārši, un es zinu, ka varu labāk. vot. tas būtu drausmīgi stulbi samierināties, jo tad es samierinātos tikai un vienīgi citu cilvēku dēļ.

vajag pieņemt to, ka esi kruta, bet nevajag uzreiz pieņemt, ka nevari būt krutāka. vnk no malas izskatās, ka tu stāvi uz 25. pakāpiena 100-pakāpienu kāpnēs, bet visiem stāsti, ka neesi uzkāpusi pat uz pirmā.

ai, sajūtas nav racionālas

tas nu ir fakts