fantastikal -
Ceturtdiena, 18. Marts 2010 22:25
es esmu nožēlojama, un es nevaru no tā aizbēgt. tāpēc ir jācīnās. ir jācīnās ar sevi.
kaut - es - to - visu - laiku - atcerētos
man atkal gribas raudāt.

2CommentReply Add to Memories Email this entry to a friend

acu_mirklis
dienas_gaisma
Ceturtdiena, 18. Marts 2010 23:01

Tev nebūt nav jācīnās. Tev vnk ir jāpieņem sevi un jāmīl tādu, kāda esi.Viegli pateikt grūti izdarīt? Protams. Bet tieši tāpēc ir interesantāk, diez vai tas, kas ir viegls ir tik pat interesants. Tu esi vienīgā tāda, unikāla, meatkārtojama, brīnišķīga. Tu esi dieviete. Pati sev. Un visi citi lai iet ieskrieties, ja viņus tas neapmierina!


ReplyThread
platformene
platformene
Kartupeļu baseins
Piektdiena, 19. Marts 2010 10:40

paldies par jaukajiem vardiem
bet jautājums ir gluži citāds.
es negribu būt parasta. tas mani neapmierina.
es gribu ģērbties kā frīks, jo savādāk mana dzīve kļūst garlaicīga. bet - lai tādi karnevāla tērpi izskatītos labi (un ikdienā tādus valkāju) - ir jābūt labam augumam. nu nevar savādāk, citādāk jampampiņš sanāk.

es netaisos samierināties ar sūdu!

ES neiešu tik zemi krist, lai pliki pieņemtu sevi tādu, kāda esmu, un vispār necenstos to uzlabot.


ReplyThread Parent