ir tādas dienas, kad viss iet tik laaaabi, ka gribas sevi sasķaidīt. man saplīsa sarkanie briļļu rāmji. labākus vairs neatradīšu. zvanīju pantomīma vadītājam, šis īsti nesaprata, kāpēc teicu, ka nevaru ierasties mēģinājumā bez brillēm; viņš noteikti pārējam kolektīvam kaut ko pateiks, un atkal es būšu kaut kāda wtf??-īga visu acīs. kā man tas besij. spēlēt taču var arī bez brillēm! jā, loģiski. a bet ar riteni braukt nevar - un savādāk jābrauc ar diviem transportiem. tajā brīdī man vairs nebija lieka stunda pirms mēģinājuma, lai paspētu tur nokļūt.
un tā man tās fiziskās aktivitātes izkrīt un izkrīt. i want a perfect body, i want a perfect soul? nav man ne viena, ne otra. stulbās dziesmas, kuras atkal jālaiž pa apli.



mammai traucējot, ka kļūstu agresīva, kad raudu.