tieši četras stundas centos saņemties censties pabeigt darbu uz rīt(šo)dienu. malacis. vēlviena izstiepta nakts, galvoju, ka vēl 4:00 sākšu lasīt grāmatu aiz "tāpēc jo man gribas"

Ļoti, ļoti svarīgi apzināties arī savas tumšās puses, tās pieņemt un atšķirt no miera.

Labums ir tāds, ka pēc depresīvajām bedrēm, izlienu ārā un vienmēr uzbūvēju jaunu kalnu, pārkārpju pāri klusajām ciešanām un kluso apvainošanos par nevienlīdzību, uzkāpju agstākās visotnēs (un katrā virsotnē bedre 'mazāka'). jo nekad nejūtos vainīga, ka esmu pierādījusi savu.

ceru, jo vienmēr var atrast uz ko cerēt.

Es zīmēju, bet man acis krīt ciet.