Kā sāku nejusties labi, ta turpināju nejusties labi. Nesu savu nastu. Nē nu ir tā; ka rītā slapji aizriteņot uz (bišķ shady) iestādi uzkārt gleznas, tad mājās uztasu raw kūku, tad satieku draudzeni-psiholoģi (kur mēs pārliecinamies ka viss ir super), tad ar LH taisu akustisko mēģinājumu, kur aiziet The Rainbow Connection un rodas mūsu apvienības nosaukums, tad eju sveikt draudzeni izlaidumā, tad eju uz vegānpasākumu ar savu raw kūku, tad saskumu, un savas skumjas un neiederība, sava nasta pēkšņi tik smagi iedzēla, ka negāja prom visu vakaru, visu nakti, es jutos vientuļa, dusmīga, vientuļa, dusmīga.. Tagad labāk zinu kā nedarīt, jo man nenoder tādas izjūtas.

es esmu dusmiga un joprojām strādāju

tieši tā - kādēl piesaukt

NNOLĀDĒTS

i'm sorry darling, i'm sorry honey
caught up in one of those dreams
i'm all about this, dancing, slowly
better than the bees in the leaves

so help me, starlight, saved by the moon
your eyes hold me like i was on track
but anyone knows how to get there
yet i never wanted to step back

it's hollow when you hit it
but now I have to try
a chemical sending, dependance ending
where is your savior now?