Kā sāku nejusties labi, ta turpināju nejusties labi. Nesu savu nastu. Nē nu ir tā; ka rītā slapji aizriteņot uz (bišķ shady) iestādi uzkārt gleznas, tad mājās uztasu raw kūku, tad satieku draudzeni-psiholoģi (kur mēs pārliecinamies ka viss ir super), tad ar LH taisu akustisko mēģinājumu, kur aiziet The Rainbow Connection un rodas mūsu apvienības nosaukums, tad eju sveikt draudzeni izlaidumā, tad eju uz vegānpasākumu ar savu raw kūku, tad saskumu, un savas skumjas un neiederība, sava nasta pēkšņi tik smagi iedzēla, ka negāja prom visu vakaru, visu nakti, es jutos vientuļa, dusmīga, vientuļa, dusmīga.. Tagad labāk zinu kā nedarīt, jo man nenoder tādas izjūtas.