neesmu vairs pārliecināta ne par ko: ne par radošo darbību, ne par zināšanām, ne par domātspējām, ne par zīmētspējām (es taču neko neprotu novest līdz galam), ne par cilvēk-spējām.. ne par ko. ne par modi, ne par apģērbu, ne par jokiem - viss ir kļuvis truls un bezjēdzīgs. es vairs neredzu mērķi turpināt. tas viss tikai apsmieklus vērts.
sasodītā neiederības sajūta. es nejūtu progresu, jo tā nav.