tēja tuvu galda malai, nestabils galdauts - applaucējos. puse no apakšdelma - visa āda norullējās, jo pārsteiguma brīdī centos nokasīt karsto ūdeni. tad sāka strutot, un tecēt dzeltens pa visām malām. tagad roku klāj dezinficējošas putas, beigās vispār uzmontējām plastmasas pudeli, lai vismaz pa visurieni nesmērējas - un lai varētu arī iziet ārā, mēteli vilkt. par sāpēm nedomāju.

laiku palaikam bruuce kljuust ljoti silta un nedaudz suurst, bet taa kopumaa vairs nejuut. cik ilgi dziis, hm? man ir 13 x 13 cm tulzn-veidiigs radiijums (man vienkaarshi nenormaali patiik ar to lieliities. tas ir slimi. tas ir kruti :D)

man ir jāsaņem sevi rokās, savādāk, kamēr manī nebūs miers, citos nebūs miers, un man atkal nebūs miers, jo citiem nebūs miers.